Ētikas kodekss

Šim kodeksam ir divi mērķi: pirmkārt, noteikt galvenās profesionālās vērtības un principus Latvijas Geštalta terapijas asociācijas (turpmāk tekstā – LGTA) biedriem, nosakot geštaltterapeitu profesionālos uzvedības standartus un geštaltterapijas izglītības organizāciju profesionālos standartus. Otrkārt, informēt un aizsargāt tos sabiedrības locekļus un klientus, kuri vēršas pēc pakalpojumiem pie geštaltterapeitiem.

LGTA biedri ir atbildīgi par ētikas kodeksā aprakstīto principu ievērošanu, un viņiem šis kodekss jāizmanto kā veiksmīgas prakses pamats, nevis kā minimālo prasību kopums.

Kodeksa noteikumi ir nepieciešami ne tikai klientu, bet arī LGTA biedru aizsardzībai, nosakot veiktspējas standartus, kas ieskicē pieņemamās uzvedības robežas praksē un atbildības jomu darba procesā.

1.1. LGTA – biedrība, kuras mērķis ir veicināt Geštaltterapijas attīstību Latvijā, popularizēt geštaltterapijas teoriju un metodes, apvienot speciālistus, kuri geštaltterapiju izmanto savā profesionālajā darbībā, sekmēt šo speciālistu profesionālo izaugsmi un kvalifikācijas celšanu, kas atbilstu Eiropas Geštalta terapijas asociācijas standartiem (skat. LGTA statūti 2.nodaļa)

1.2 EAGT – Eiropas Geštalta terapijas asociācija, LGTA ir EAGT biedrs.

1.3. Geštaltterapija – viens no psihoterapijas virzieniem, kurā apvienoti psihoanalīzes, eksistenciālisma filozofijas, fenomenoloģiskās pieejas un humānistiskās psiholoģijas atziņas, ķermeņa orientētās psihoterapijas sasniegumi. Geštaltterapijā notiek darbs ar cilvēku kopveselumā: ar sajūtām un norisēm ķermenī, emocijām, domām, attiecībām un garīgo nostāju. Geštaltterapijas mērķis ir palīdzēt klientam attīstīt radošās pielāgošanās spējas, jūtu un vajadzību atpazīšanu, veidot reālu pasaules un sevis redzējumu, veidot produktīvas attiecības un efektīvi rīkoties saskaņā ar savām un citu vajadzībām.

1.4. Geštaltterapeits – speciālists ar augstāko izglītību (humanitārajās, sociālajās vai medicīnas zinātnēs), kuram ir izglītība geštaltterapijā.

1.5. Geštaltterapijas students – persona, kura apgūst geštaltterapijas apmācību programmu akreditētā geštaltterapijas apmācību iestādē.

1.6. LGTA biedrs – rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kura atbilst LGTA statūtu 4.2. un 4.4. punktu kritērijiem un ar LGTA valdes lēmumu uzņemti LGTA (skat. LGTA statūti 4.nodaļa).

1.7. Klients – fiziska persona, pāris (laulātie vai attiecībās esoši partneri) vai personu grupa, organizācija, ar ko geštaltterapeitam ir profesionālas, tostarp netiešas, attiecības. Nepilngadīgu klientu intereses psihoterapijas procesā pārstāv vecāki, aizbildņi vai juridiskas personas.

1.8. LGTA Ētikas kodekss (turpmāk tekstā – Ētikas kodekss) – regulē LGTA biedru darbības ētiskās normas un standartus, kā arī geštaltterapeita un klienta attiecības.

1.9. Psihoterapijas līgums – mutiska vai rakstiska vienošanās starp geštaltterapeitu un klientu par sadarbību.

1.10. Latvijas Psihoterapeitu biedrība (turpmāk tekstā – LPB) – psihoterapijas speciālistu Nacionālā Akreditējošā Organizācija Latvijā, Eiropas Psihoterapijas Asociācijas ietvaros.

1.11. Psihoterapijas speciālists – persona ar profesionālu izglītību konkrētā psihoterapijas virzienā un LPB psihoterapijas speciālista sertifikātu. Psihoterapijas speciālists veic praktisku psihoterapeitisku darbu.

1.12. LPB biedrs – geštaltterapeits vai geštaltterapijas students, kurš ar LPB valdes lēmumu uzņemts LPB.

1.13. Konfidencialitāte – informācijas pieejas ierobežošana vai ierobežojums. Informācija, kuru geštaltterapeits iegūst no klienta psihoterapijas procesā, netiek izpausta un tiek uzglabāta tādā veidā, kas nodrošina tās nepieejamību citām personām.

1.14. Anonimitāte – individuālās identitātes neizpaušana vai arī informācijas trūkums par personas identitāti. Tas nozīmē, ka psihoterapijas procesa un situāciju publiskošanā (profesionālu mācību ietvaros, presē u.c.) tiesisku un ētisku un psihoterapeitisku apsvērumu dēļ informācija tiek pasniegta tā, ka konkrētu personu identitāte ir neatpazīstama.

1.15. Supervīzija – konsultatīvs atbalsts, kas saistīts ar darbu un profesionālo darbību. Galvenais mērķis ir profesionālas efektivitātes paaugstināšana.

1.16. Supervizors – geštaltterapeits vai kāda cita psihoterapijas virziena speciālists, kuram ir praktiska pieredze psihoterapijā un kuram ir atbilstošs izglītības dokuments supervīzijā.

2.1. Geštaltterapeits pirmām kārtām rūpējas par savstarpējo attiecību kvalitāti starp geštaltterapeitu un klientu, vienmēr respektē klienta intereses un viņa individualitāti.

2.2. Geštaltterapeits atbalsta klientu viņa individuālajā attīstībā, kā arī sekmē viņa atbildību visā klienta izvēles spektrā un atbildīgu lēmumu pieņemšanā.

2.3. Geštaltterapeitam jāapzinās geštaltterapeita un klienta savstarpējo attiecību nozīmību un šo attiecību ietekmi uz geštaltterapijas efektivitāti.

2.4. Geštaltterapeitam jāapzinās, ka geštaltterapija var ietekmēt citas klienta attiecības ārpus psihoterapijas, kas var provocēt dažādas konfliktsituācijas. Geštaltterapeitam jāinformē klients par potenciālo risku.

2.5. Geštaltterapeitam jāatpazīst duālo savstarpējo attiecību situācijas, kas pastāv ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem, partneriem, kuri varētu ietekmēt viņa profesionālo lēmumu, un jāņem vērā šo faktu savā darbā.

2.6. Geštaltterapeits nedrīkst diskriminēt klientu un kolēģus, pamatojoties uz viņa/viņas sociālo izcelsmi, sociāli ekonomisko stāvokli, vecumu, dzimumu, tautību, rasi, reliģisko vai idejisko pārliecību un pamatojoties uz jebkuru citu individuālo iezīmi.

2.7. Geštaltterapeits ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo darbību, piederību organizācijai un organizē savu darbu, supervīzijas un pastāvīgu apmācību saskaņā ar Ētikas kodeksu un spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

2.8. Geštaltterapeits informē klientu par Ētikas kodeksu un sūdzību izskatīšanas kārtību LGTA, kā arī iepazīstina klientu ar Ētikas kodeksu un sūdzību izskatīšanas kartību.

2.9. LGTA veic savu biedru profesionālo aizstāvību, ja tie savā profesionālajā darbībā sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. LGTA biedru profesionālo noslēpumu glabāšana, cieņa un neatkarība, ievērojot šī kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta.

3.1. Geštaltterapeits garantē klientam pilnīgu personiska un sociāla rakstura informācijas konfidencialitāti (izņemot gadījumus, kuri ir paredzēti punktā 3.3.), par ko informē klientu slēdzot psihoterapijas līgumu.

3.2. Informāciju zinātniskiem nolūkiem vai publikācijām geštaltterapeits sagatavo un pasniedz veidā, kas garantē klienta pilnīgu anonimitāti, pirms tam informējot klientu ar rakstisku vienošanos un saņemot no klienta apstiprinošu parakstu.

3.3. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums geštaltterapeitam nav saistošs tādos gadījumos, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem trim nosacījumiem:

3.3.1. atkāpe no konfidencialitātes ir vienīgais veids, kā ir iespējams klientam palīdzēt;

3.3.2. konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) geštaltterapeitam, un (vai) citām personām;

3.3.3. geštaltterapeits ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpšanas gadījumā klienta un (vai) geštaltterapeita, un (vai) citu personu apdraudējums tiktu ierobežots vai novērsts.

3.4. Gadījumos, kad geštaltterapeits uzskata, ka saņemtā informācija liecina par personai vai sabiedrībai nenovēršami draudošām briesmām, viņam nekavējoties jākonsultējas ar LGTA valdi un jānodod šī informācija kompetentām institūcijām (piem. mediķiem, policijai, sociālajām iestādēm), klients tiek informēts par šādu iespēju uzsākot psihoterapeitiskās attiecības.

3.5. Geštaltterapeitam nav tiesību izmantot geštaltterapijas laikā iegūto informāciju jebkādiem citiem mērķiem, izņemot zinātniskiem vai izpētes nolūkiem, kā norādīts punktā 3.2.

3.6. Geštaltterapeits ir atbildīgs par klientu personisko datu uzglabāšanu (tai skaitā piezīmēm par klienta gadījumu) saskaņā ar valstī pastāvošām juridiskām normām.

4.1. Geštaltterapeitam ir pienākums pirms līguma sastādīšanas, klientam saprotami izskaidrot psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un galvenās geštaltterapijas iezīmes, metodes, norisi un dinamiku. Ja klients piekrīt piedāvātajiem darba noteikumiem, nepieciešams sastādīt mutisku vai rakstisku līgumu, par ko puses vienojušās.

4.2. Geštaltterapijas līgums nosaka geštaltterapijas robežas, konfidencialitātes pakāpi, iespējamo sesiju skaitu un biežumu, iespējamos ilgākos pārtraukumus starp sesijām, kontaktus starp sesijām, geštaltterapijas pabeigšanas noteikumus, apmaksas noteikumus, iespējamo medicīniskās palīdzības nepieciešamību, psihiatra konsultācijas iespēju, sūdzību iesniegšanas kārtību.

4.3. Ja geštaltterapeits uzskata, ka klientam geštaltterapija nav piemērota, vai pats klients atsākas no tās, jāpiedāvā cita psihoterapijas metode vai arī cita profesionāla palīdzība.

5.1 Attiecības ar klientu vienmēr jāveido profesionāli, nedrīkst ekspluatēt un ļaunprātīgi izmantot klienta uzticēšanos, izvairoties no jebkāda veida klienta emocionālas, seksuālas, sociālas vai ekonomiskas izmantošanas savu personīgo interešu apmierināšanai, vai labuma gūšanai.

5.2. Geštaltterapeits ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo rīcību, it īpaši ņemot vērā klienta un geštaltterapeita mijiedarbības psihoterapeitisko raksturu, lielo uzticēšanos un daļēju savstarpējo atkarību. Geštaltterapeits ir atbildīgs par attiecībām ar bijušajiem klientiem, kas saglabājās noslēdzoties arī psihoterapeitiskajām attiecībām ar klientu. (līdz 2 gadiem.)

5.3. Geštaltterapeitam jāzina par iespējamajiem personīgajiem un profesionālajiem ierobežojumiem, jāstrādā atbilstoši savai profesionālai kompetencei un specializācijai, nepieciešamības gadījumā konsultēties ar citiem speciālistiem, vai arī iesakot klientam konsultācijas pie cita speciālista.

5.4. Komentēt vai apspriest kolēģu darbu klientu vai citu kolēģu klātbūtnē nav ētiski.

5.5. Geštaltterapeits nedrīkst strādāt alkohola vai narkotisko vielu intoksikācijas stāvoklī vai arī, ja viņa somatiskais vai psihiskais veselības stāvoklis neļauj strādāt pilnvērtīgi.

5.6. Klientu interesēs un cienot savus kolēģus, ir jārespektē psihoterapeitiskās attiecības, kuras ir klientam ar citu speciālistu. Tās nevar tikt apspriestas ar klientu vai citiem kolēģiem.

5.7. Geštaltterapeits profesionālajā vidē izmanto cieņpilnu komunikāciju, kas vērsta uz savstarpēju sadarbību. Nav pieļaujama kolēģa pazemošana vai publiska profesionalitātes apšaubīšana.

5.8. Geštaltterapeits ir atbildīgs par savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju, teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu, nepārtraukti rūpējoties par savu profesionālo tālākizglītību, regulāri apmeklējot supervīzijas, kā arī aktīvi piedaloties geštaltterapijas izglītības un praktiskā darba standartu attīstīšanā.

5.9. Jebkura minēto principu neievērošana ir kaitējums klienta garīgajai veselībai un kopumā geštaltterapijas profesionālajai reputācijai un statusam, izmantoto geštaltterapijas metožu efektivitātei un tiek uzskatīta par rupju kļūdu psihoterapeitisko metožu pielietošanā.

6.1. Geštaltterapeitam, reklamējot savus piedāvātos pakalpojumus, jāraksturo tos tā, kā viņam atļauj profesionālā sagatavotība, kvalifikācija un profesija.

6.2. Aizliegts reklāmā izmantot nepatiesu informāciju, minēt konkrētu cilvēku psihoterapeitisko pieredzi, izmantot atsauksmju metodi, salīdzināt sevi, savu darbu ar kolēģiem, kolēģu darbu un/vai citiem psihoterapijas novirzieniem.

6.3. Geštaltterapeits nedrīkst nodarboties ar plaģiātismu. Izmantojot citu kolēģu publikācijas, viņam ir jāatdzīst citu kolēģu ieguldījums un jādod korektas atsauces.

6.4. Izmantojot sociālos tīklus, geštaltterapeitam jāizturas atbildīgi pret sava privātuma publiskošanu, izvērtējot par sevi pieejamās informācijas iespējamo ietekmi uz terapeitiskajām attiecībām vai profesionālo tēlu.

6.5. Geštaltterapeitam uzstājoties vai publicējoties plašsaziņas līdzekļos (medijos, internetā, televīzijas pārraidēs u.c.), korekti un objektīvi jāattēlo geštaltterapijas būtība un iespējas.

6.6 Ja geštaltterapeits tiek intervēts, lai izteiktu viedokli par kādu konkrētu notikumu, viņam savā izklāstā ir jācenšas fokusēties uz geštaltterapijas teoriju un jāvairās vērtēt/analizēt konkrētajā situācijā iesaistītās personas un viņu darbību. Psihoterapeitiski izvērtējumi un psihoterapija notiek vienīgi profesionālu psihoterapeitisku attiecību kontekstā.

6.7. Ja geštaltterapeits, piedalās kādā mediju organizētā pasākumā, kas palīdz risināt cilvēku savstarpējās attiecības, viņam ir jāveic rūpīgi sagatavošanās darbi, lai nepārkāptu ētikas konfidencialitātes principus.

7.1. Geštaltterapeitam ir jārūpējas par drošu vidi un vietu geštaltterapijai.

7.2. Geštaltterapeitam tiek rekomendēts apdrošināt viņa profesionālo darbību.

8.1. Geštaltterapijas apmācības organizācijas rūpējas par izglītības kvalitāti atbilstoši EAGT mācību standartiem un EAGT, LGTA ētikas kodeksa principiem.

8.2. Geštaltterapijas apmācību programmu īstenotāji nemaldina studentus attiecībā uz attiecīgās izglītības oficiālu atzīšanu. Informē par valsts iestāžu, likumu un noteikumiem, kas regulē Geštaltterapijas apmācību un atļauju strādāt ar iegūtu kvalifikāciju. Studentiem sniedz skaidru un pilnīgu informāciju par mācību programmām un iekšējiem noteikumiem.

8.3. Geštaltterapijas apmācības organizācijas kontrolē un nodrošina atbilstošus personiskos, didaktiskos, klīniskos un zinātniskos standartus savam mācību personālam. Nodrošinot pasniedzēju uzraudzību un turpmāko apmācību un attīstību.

8.4. Geštaltterapijas apmācības organizācijas uzņemot kandidātus apmācībā pārbauda to kvalifikāciju un psihofizisko piemērotību un nesniedz maldinošu informāciju, cerības kandidātiem.

8.5. Attiecības starp pasniedzējiem un studentiem ir skaidras un pārredzamas. Mācīšanā pasniedzēji apzinās lomu attiecību īpašās iezīmes starp tiem kas māca un mācās, un neizmanto šīs attiecības savā labā. Pasniedzēji īpaši apzinās šajās attiecībās būtiskās atkarības, idealizācijas un novērtējuma dimensijas.

8.6. Geštaltterapijas apmācības organizācijas apņemas sniegt norādījumus, kas vadīs pasniedzēja un studenta attiecības un informāciju kā tiks risinātas problēmas, ja tās radīsies starp studentu un pasniedzēju.

8.7. Geštaltterapijas apmācības organizācijas apņemas periodiski pārbaudīt vai students ir sasniedzis apmierinošu apmācību līmeni un nodrošināt piemērotas un pārredzamas apmācību līmeņa izvērtējuma struktūras, lai to izdarītu.

8.8. Ētikas principi, kas ir svarīgi gan klienta un geštaltterapeita attiecību regulēšanai un geštaltterapeita lomai sabiedrībā ir vienlīdz svarīgi gan mācīšanas un apmācības jomā, gan pasniedzējiem un studentiem (kompetence, konfidencialitāte, attiecību jautājumi, līgumu slēgšana un drošība).

9.1. Ētikas komisiju (turpmāk tekstā – ĒK) ievēl LGTA biedrības biedru pilnsapulce. ĒK sastāv no 3 biedriem. LGTA valdes locekļi nevar būt LGTA ĒK locekļi. ĒK priekšsēdētājs pieņem lēmumus neatkarīgi no citu komisiju lēmumiem.

9.2. ĒK īsteno šādus mērķus:

9.2.1. Palīdzība un atbalsts LGTA biedriem, kuriem rodas ētiska rakstura dilemmas, grūtības profesionālajā darbībā un vidē.

9.2.2. Pilnveidot LGTA biedru kompetenci un zināšanu līmeni geštaltterapeita profesionālās ētikas jomā.

9.2.3. Pārraudzība par to, kā LGTA biedri ievēro geštaltterapeitu ētiskās uzvedības standartus, kas atbilst LGTA Ētikas kodeksam.

9.2.4. LGTA biedru un to klientu tiesību aizsardzība, saskaņā ar LGTA ētikas kodeksu.

9.2.5. Atbalsts konfliktu situāciju risināšanā profesionālajā vidē un darbībā – gan savstarpēji starp LGTA biedriem un dažādiem speciālistiem, kuri nav LGTA locekļi, gan starp LGTA biedriem.

9.2.6.Vada un organizē saņemto sūdzību par LGTA biedru izskatīšanu. Vēršanās ar sūdzību ĒK nav pamats kolēģu diskriminācijai, gan to, pret kuriem sūdzība iesniegta, gan tos, no kuriem tā nāk. Katra saņemtā sūdzība ir jāizskata.

9.3. ĒK locekļi apzinās savu pilnvaru robežas, atturas no sava subjektīvā vērtējuma par kolēģu darbību. ĒK lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.

Sūdzību procedūras mērķis ir aizstāvēt psihoterapijas klientu, geštaltterapeitu un psihoterapeitisko procesu, veidot pozitīvu attieksmi par geštaltterapiju sabiedrībā. Sūdzības procedūras laikā tiek noskaidrota situācija, uzklausīti viedokļi, meklēti risinājumi un visām sūdzībā iesaistītajām pusēm vajadzētu justies uzklausītām un atbalstītām. Saskaņā ar Ētikas kodeksu sūdzību izskatīšanas procedūra nodrošina klienta un geštaltterapeita interešu aizstāvību un palīdz veidot veiksmīgu sadarbības praksi.

10.1. Klienti un klientu intereses pārstāvošas personas, kā arī geštaltterapeiti var iesniegt LGTA sūdzības par LGTA geštaltterapeitu, geštaltterapijas studenta rīcību vai izturēšanos, tā pat LGTA biedri var iesniegt LGTA sūdzību par LGTA biedru (geštaltterapeitu, geštaltterapijas studentu, geštaltterapijas pasniedzēju, supervizoru, komisijas locekļu u.c.) rīcību un izturēšanos, ja uzskata to par nepieļaujamu, kaitējošu vai nosodāmu.

10.2 LGTA Valde var uzdot LGTA ĒK izvērtēt konkrētu LGTA geštaltterapeitu, pasniedzēju un supervizoru rīcības vai izturēšanās, kā arī LGTA dalīborganizāciju rīcības ētiskumu. Uzdevums ir formulējams vai nu ĒK adresētā rakstiskā iesniegumā, vai arī ĒK e-vēstules veidā, vai arī kā LGTA valdes lēmums.

10.2.1. Rakstisku iesniegumu paraksta Valdes priekšsēdētājs vai cita Statūtos noteiktā kārtībā LGTA pārstāvoša persona vai arī atbalsta un paraksta ne mazāk kā 5 Valdes locekļi, pārsūtīšanas kārtībā. Jebkurš ĒK loceklis ĒK vārdā apstiprina, ka saņemts Valdes uzdevums, Valdei adresētas e-vēstules veidā 5 darba dienu laikā kopš rakstiska iesnieguma vai e-vēstules saņemšanas.

10.2.2. Valdes uzdevumā LGTA ĒK jābūt minētiem faktiem, kas var norādīt uz ētiskas dabas problēmu vai neskaidrībām konkrētās personas vai dalīborganizācijas izturēšanās veidā un rīcībā, un norādei uz rezultātu, ko Valde sagaida pēc uzdevumu izskatīšanas.

10.2.3. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par Valdes uzdevumu izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja uzdevums netiek pieņemts izskatīšanai, Valde tiek e-vēstulē informēta par atteikumu un tā iemesliem. Ja uzdevums tiek pieņemts izskatīšanai, Valde tiek e-pastā informēta par termiņu, kādā paredzēts izskatīt uzdevumu un paziņot lēmumu uz tā izskatīšanas pamata. Minētās atbildes e-vēstulēs tiek sniegtas 2 nedēļu laikā kopš uzdevuma saņemšanas ĒK.

10.2.4. LGTA ĒK izvirzīta darba uzdevuma vai arī Valdes uzdevuma LGTA ĒK izskatīšana norit saskaņā ar tiem pašiem principiem un normām, kas nosaka sūdzību izskatīšanu.

10.3. LGTA biedrs neiesniedz apsūdzību ar savtīgu mērķi un ir atbildīgs par sūdzības saturu.

10.4. LGTA biedram pirms sūdzības iesniegšanas ieteicams vispirms tieši-neformāli un personiski vērsties pie profesionāļa, kura ētikas pārkāpumus viņš saskata un cieņpilnā veidā norādīt uz konkrētās uzvedības nepieļaujamību. Kritikai un komentāriem jāattiecas uz profesionāļa rīcību, nevis uz viņa personību un tie jāizsaka profesionālās diskusijas formā. Ieteicams izvairīties no publiskām diskusijām kopēju pasākumu, kopsapulču vai semināru laikā un konfliktu risināšanai izmantot profesionālus rīkus (supervīzija, intervīzija, vēršanās pie ētikas komisijas).

10.5. Ja dialogs starp konfliktējošām pusēm nenotiek vai konfliktu risināšana nav rezultatīva, LGTA Valdei, ĒK ir tiesības piesaistīt neatkarīgu mediatoru.

10.5.1. Konfliktā iesaistītām pusēm jāapstiprina, ka ir izvēlēts objektīvs mediators.

10.5.2. Informācija, kas saistībā ar radušos konfliktu un apspriesta mediācijā, ir uzskatāma par konfidenciālu un mediators to nedrīkst izpaust, mediācijas noslēgumā mediators iesniedz LGTA valdei ziņojumu, kurā var tikt norādīts tikai mediācijas iznākums.

10.6. Sūdzība ir iesniedzama rakstiski, adresējama LGTA biedrības ĒK. Sūdzībā jābūt norādītam cietušās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācijai, apsūdzamās personas vārdam, uzvārdam, sūdzības būtības izklāstam un norādei uz rezultātu, ko sūdzības iesniedzējs sagaida pēc sūdzības izskatīšanas.

10.7. Ja sūdzība tiek pieņemta, ĒK informē LGTA biedru par saņemto sūdzību un tās saturu, kā arī informē LGTA valdi par saņemto sūdzību.

10.8. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un apsūdzamā persona (turpmāk: abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek rakstiski informētas par termiņu, kādā paredzēts izskatīt sūdzību un paziņot lēmumu uz sūdzības izskatīšanas pamata. Minētie rakstiskie paziņojumi abām pusēm tiek sniegti 2 nedēļu laikā kopš sūdzības saņemšanas ĒK.

10.9. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, ĒK 2 nedēļu laikā kopš tās saņemšanas izveido Sūdzības Izskatīšanas komisiju (turpmāk tekstā – SIK) 3 personu (trīs LGTA biedru) sastāvā, no kuriem 1 tiek nozīmēts par SIK priekšsēdētāju. Punktā 10.8. minētajā paziņojumā ĒK informē abas puses par SIK izveidošanu. SIK locekļi nedrīkst būt saistīti ne ar vienu no abām pusēm, ne ar savstarpējas radniecības vai administratīvām saiknēm, ne ar materiālām interesēm.

10.10. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, vispirms SIK pārstāvis tiekas ar abām pusēm, uzklausa tās un mēģina samierināt, kas varētu kalpot par pamatu sūdzības atsaukšanai. Ja sūdzības iesniedzējs nav ar mieru sūdzību atsaukt, sūdzību izskata SIK.

10.11. Sūdzības izskatīšanas gaitā abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzību. Lai nodrošinātu sūdzības izskatīšanu, ĒK un SIK var izteikt šādus lūgumus un izvirzīt šādas prasības:

10.11.1. pieprasīt apsūdzētās personas piedalīšanos atsevišķās vai arī visās sūdzības izskatīšanas sēdēs. Apsūdzētajai personai ir tiesības uz padomnieku un tā klātbūtni, kā minēts punktā 10.12.

10.11.2. Aicināt apsūdzēto personu komentēt sūdzību, kā arī pieprasīt no apsūdzētās personas atbildes uz SIK jautājumiem.

10.11.3. Sūdzības izskatīšanā pieaicināt sūdzībā minēta psihoterapijas gadījuma supervizoru (s), lūdzot tam (tiem) konsultāciju par konkrētā psihoterapijas gadījuma aspektiem.

10.11.4. Aicināt sūdzības iesniedzēju piedalīties atsevišķās sūdzības izskatīšanas sēdēs; komentēt savu sūdzību; atbildēt uz SIK jautājumiem.

10.12. Katram LGTA biedram ir tiesības lūgt citu LGTA biedru (izņemot tos, kas iekļauti SIK) būt viņa padomniekam sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības kopā ar apsūdzēto personu piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs.

10.13. ĒK laikus informē sūdzības iesniedzēju par to, ka sūdzības iesniedzēja sadarbība ar SIK, pēc tās aicinājuma piedaloties sūdzības izskatīšanas sēdēs un komentējot sūdzību, sekmē tās izskatīšanu.

10.14. Apsūdzētais LGTA biedrs atzīst par savu pienākumu sekmēt sūdzības izskatīšanu: sadarboties ar SIK un ĒK, pēc to prasības piedaloties sūdzības izskatīšanas procedūrā ar savu klātbūtni un laikus sniedzot skaidru informāciju sakarā ar sūdzību.

10.15. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski, šī informācija ir konfidenciāla.

10.16. SIK pieņem lēmumu uz sūdzības izskatīšanas pamata 30 dienu laikā kopš SIK izveidošanas. Ja izskatīšana ievelkas ilgāk, abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem. SIK lēmumam jāietver atbilde uz jautājumu, vai ir noticis ētisks pārkāpums. SIK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un ĒK. Ja ar SIK lēmumu tiek konstatēts ētikas pārkāpums, šim lēmumam jāpievieno rekomendācijas LGTA par to, kā novērst līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos. SIK lēmumiem ir rekomendējošs, nevis obligāts raksturs.

10.17. ĒK pieņem lēmumu sakarā ar sūdzību 30 dienu laikā kopš SIK lēmuma saņemšanas. ĒK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un LGTA valdei. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts ētikas pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LGTA valdei par to, kā novērst pārkāpuma sekas un (vai) līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.

10.18. LGTA valde pamatojoties uz ĒK rekomendācijām var pieņemt vienu vai vairākas no šādām sankcijām, kuru uzraudzību veic valde:

izskaidrot LGTA biedram viņa rīcības nepareizību;
brīdinājums;
rājiens;
uzraudzība;
papildus profesionālās kompetences celšanas pasākumus (supervīzijas, semināri u.c.)
biedra izslēgšana no LGTA.
10.19. Ja LGTA biedrs ir arī Latvijas Psihoterapeitu biedrība (turpmāk-LPB) biedrs, tad LPB tiek informēta par saņemto sūdzību. Iesaistītās puses un LPB Ētikas komisija tiek rakstiski informēta par LGTA ĒK lēmumu. Sūdzību procesā iesaistīto pušu identitāte un sūdzības iemesls netiek izpausti. Fakti netiek atklāti bez īpašas vajadzības.

10.20. Interešu konflikta gadījumā LGTA ĒK nosūta sūdzību LPB Ētikas komisijai izskatīšanai (ja konfliktā iesaistītā puse ir arī LPB biedrs) un lēmuma pieņemšanai, iesaistītās puses tiek par to informētas.

10.21. LGTA biedram nekavējoties jāinformē LGTA valdes priekšsēdētājs par apsūdzību un/vai iespējamo tiesas procesu, ja tas ir saistīts ar psihoterapijas praksi.

10.22. LGTA biedram, par kuru saņemta sūdzība ir tiesības uz apelācijas procedūru, pārsūdzot ĒK spriedumu. Šāda pārsūdzība ir jāiesniedz LGTA valdei viena mēneša laika pēc sprieduma saņemšanas. LGTA valdei šajā gadījumā uzdod ĒK izveidot SIK citā sastāvā minētās sūdzības atkārtotai izskatīšanai.

10.23. Ja ar ĒK lēmumu ir konstatēts apsūdzētā LGTA biedra ētisks pārkāpums un ja LGTA valdē nav 9.22. punktā minētajā kārtībā saņemts apelācijas iesniegums, ĒK ir pienākums informēt LGTA biedrus LGTA kopsapulcē. Sūdzību procesā iesaistīto pušu identitāte un sūdzības iemesls netiek izpausti. Fakti netiek atklāti bez īpašas vajadzības. Informācija tiek sniegta par konkrēto lēmumu un tā saturu, norādot motīvu un rezultatīvo daļu, ar mērķi informēt kolēģus, tādejādi palīdzot pilnveidot viņu praksi.

Ētikas kodekss apstiprināts LGTA kopsapulcē Rīgā, 2021.gada 27.septembrī

Ētikas kodeksa papildinājumi apstiprināti LGTA kopsapulcē Rīgā, 2023.gada 22.oktobrī